“No visвm pusзm tвpзc vajвts esmu es

Kв niknais vilks, kam apkвrt stвjies suтu bars.”

Alkajs (7.gs.p.m.з.-6.gs.p.m.з.)

Dzimis Mitilзnes pilsзtв, aristokrвtu мimenз. Viтa dzоves laikв

risinвs asas cотas starp dзmosi un dzimtas aristokrвtiju. Demokrвtu uzvaras

rezultвtв Alkajs ir spiests atstвt dzimteni un doties trimdв. Alkja lirikв

ir gan politiskв tematika, gan mоlas lirika, dzоru dziesmas, himnas. Alkajs

izmanto daювdus pantmзrus, bet nozоmоgвkв ir Alkaja strofa, ko vзlвk

izmanto Horвcijs.

“Nav vietas skumjвm dzоvз, ja tвm nav nekвda jзga, labвk ir

priecвties, baudоt dzоvi. Ziema saistвs ar kaut ko nevзlamu, nepatоkamu,

bet ziedonis ar prieku, dzоvоbas atgrieрanos dabв un cilvзkos.”

Sapfo (6.gs.p.m.з.)

Dzоvojusi Lesbas salв, Mitelзnз vadоjusi skolu, kur mвcоja aristokrвtu

meitenзm dzeju, mыziku, deju. Bыdama aristokrвte, tвpat kв Alkajs un

Teognоds ir spiesta atstвt dzimteni un doties trimdв. Kвdu laiku dzоvo

Sicоlijв. Ziтas par viтas dzоvi ir maz un tвs ir pretrunоgas. Vienоgв

liecоba ir viтas dzeja. Ir leмenda, kas vзsta par to, ka Sapfo bijusi

nelaimоgi iemоlзjusies un metusies no klints jыrв. Sapfo izmanto daювdus

pantmзrus un strofas. Vзlвk Horвcijs izmantojis savв dzejв tв saukto Sapfo

strofu. Dzejв galvenв uzmanоba veltоta mоlestоbai, jaunоbai, dzоves

priekam. Te parвdвs jыtu neviltotоba, pвrdzоvojuma dziпums, tieрums,

spilgta emocionalitвte.

No viтas saglabвjusies “Himna Afrodоtei”. Sapfo Afrodоti uzrunв kв

senu draudzeni, пoti tieрi, personоgi. Te nav nekв no patosa, tie ir pirmie

soпi dzejnieka profesionalitвtes ceпв. Pirmajв daпв aicina Afrodоti palоgв

savвs bзdвs, lai tв viтu atbrоvo no sirdsnemiera, kas viтв valda.

Otrajв daпв parвdоts пoti spilgts mоlestоbas pвrdzоvojuma

atspoguпojums. Spilgti, tieрi un neviltoti attзlotas Sapfo jыtas,

mоlestоba. Varbыt pat pвrвk tieрi. Рajв daпв it kв tiek atkailinвta viтas

dvзsele.

Treрв, ceturtв un piektв daпв dabas tзlojums, ar kuras palоdzоbu tiek

parвdоts dvзseles nosakтojums.

Beigвs izskan pesimisms, skumjвs par vientulоbu, atstвtоbu.

“Jau mзness ir zudis skatam,

Un Plejвdes sen jau projвm (

Nakts vidus, bet laiks iet secen, jo viena, es viena guпu.”

Tв nevar rast mieru ne miegв, ne darbв, jo visas domas saista kвds

jauneklis.

Epitalвmijas

Dzоres, kвres, svinоbas, vоns, jautrоba, lоgavaiтa slavinврana, tвpat

pieminзts vоndevis Hermijs.

Anakreonts (6.gs.p.m.з. 2.puse)

Dzоvojis Teosв. Vзlвk pзc persieрu iebrukuma pвrceпas uz Trвнiju,

vзlвk uz Grieнiju. Samas salu, kur dzоvoja tirвna Polikrata, tad Atзnвs,

Tesвlijв, kur arо miris. Dzejas tematika ir vienveidоga - rotaпоga

mоlestоba, dzоru dziesmas, te nav jыtu dziпuma, tieрu pвrdzоvojumu, kas ir

Sapfo un Alkaja lirikв. Popularitвti viтa dzeja ieguvusi ar asprвtоgu

rotaпоgumu, gaiрu ironiju, improvizвtorisku vieglumu. Ar hellзnisma laiku

izplatвs anakreontiskв dzeja, kas atdarina Anakretonta dzejas formu un

saturu tik tieрi, ka nezinot autoru to ir grыti atрнirt oriмinвlu no

atdarinвjuma.

Dzeja ir viegla, rotaпоga

1. Prieku baudорana.

2. Rыgtums par vecumu, kas tuvojas.

3. Ironija par mоlestоbu, kas grib aizbзgt, bet nespзj.

Arhilahs (7.gs.p.m.з.)

Dzimis Parosas salв, aristokrвta un verdzenes dзls, nebыdams likumоgs

dзls, bija zinвmв mзrв deklasзts cilvзks un, trыkuma spiests. dzоvojis

nemierоgu, kara algotтa klaiтotвja dzоvi, piedaloties kara gвjienos jaunu

koloniju iegырanas dзп, nekur neiedzоvojies apkвrtзjв vidз. Viтр pats sevi

raksturo kв “kara dieva kalpu, kam pazоstamas arо mыzu saldвs dвvanas”.

Karр viтam ir eksistences avots. Bыdams kara algotnis, lielвko dzоves daпu

pavada daювdвs Grieнijas pilsзtas. Galvenokвrt rakstоjis elзмijas un

jambus, mazвk sacerзjis fabulas. Tвs sacerзjis divrindзs, kur otrв rinda

pantmзrв atрнiras no pirmвs. Neviens darbs nav saglabвjies pilnоgi.

Fragmenti liecina par izkoptu valodas lakonismu, izteiksmes lоdzekпu

daudzveidоbu. Viтa dzejв jыtama smalka ironija, asi nievвjoрa satоra, kв

arо gaiрu jыtu apdvesta mоlas jыsma, aicinвjums dzоves grыtоbas un bзdas

remdзt vоnв. Savв dzejв noliedz tradicionвlo aristokrвtijas morвli, tвdзп

arо izvзlзjies kara algotтa dzоvi. Par bзgрanu no kaujas laika dzejnieks

stвsta aukstasinоgi ar zinвmu paрironiju. Viтa dzejв atspoguпojas viтa

dzоves filozofijas pamatprincipi: izturоba, vоriрноba, apzinврanвs, ka

straujas likteтa pвrmaiтas ir likumsakarоgas dzоves ritms. Viтam piemоt

spзcоgs temperaments, пoti tieрi un spilgti attзlo savas izjыtas attieksmз

pret dzоves daudzveidоbu.

Arhilaha elзмijв varonim kaujв lоdzi ir vоns un maize. Un vоnu dzerot

tam рнзps ir atbalsts, bet vоns ir atbalsts kaujв. nenopeп par to. ka

vairogs tiek aizmirsts kaujas laikв, bet priecоgs, ka paрa вda vesela, kas

bзdas par vairogu, to var pagвdвt jaunu. Tai paрв laikв aicina droрiem un

spзcоgiem bыt, jo tikai drosme un spзks ir lоdzeklis pret пaunumu.

Epodi - рeit parвdвs attiecоbas starp Dieviem un cilvзkiem. Dievu vara

un spзja vзrot notiekoрo, tiesвt cilvзku rоcоbu.

Trohaji - doma, ka cilvзks ir pakпauts savam liktenis un viтam jвdzоvo

tв, kв nolicis liktenis.

Teognids (6.gs.p.m.з.)

Dzimis Megarв. Dzeja ir didaktiska satura ar spilgti izteiktu

politisko ievirzi. Teognids piederзja pie dzimts aristokrвtijas, kura cотв

ar dзmosu zaudзja. Tвpзc dzejnieks bijis spiests pamest dzimteni un doties

trimdв. Savas elзмijas viтр velta kвdam jaunietim Kirnam. Savвs elзмijвs

viтр aicina novзrsties no dзmosa, kas nav cienоgs bыt par noteicзju polisв.

Viтa dzejв ir daudz ironijas un naida pret demokrвtijas pвrstвvjiem, kas

bija guvuрi uzvaru politiskajвs un ekonomiskajвs cотвs un sagrвbuрi varu un

bagвtоbu Megarв. Viтam raksturоga ir spilgta un tзlaina valoda, formas un

domas skaidrums.

“Elзмijas”

Viтa elзмija ir kв pamвcоba, padomu devзja kвdam jaunietim vвrdв

Kirns. Un рis Teognоda pamвcоbas ir visai interesantas. Kв galvenв te

dominз doma, nekad nesaistоties ar cilvзkiem, kas ir trыcоgвki,

neizglоtotвki par tevi paрu, jo no tвdiem nekad nav nekвda labuma. Saieties

vajag tikai ar tiem, kas no augstas cilts, jo tiem allaю galds ir klвts un

palоdzоbu tie nelыgs grыtв brоdо, bet trыcоgais nespзs palоdzзt, jo paрam

tam klвjas grыti. Un nevajag palоdzзt tiem, kas no zemвkas рнiras, jo

atmaksu ir veltоgi gaidоt. Un sev no viтiem tu nekв nevari iegыt. Labums no

tвdiem nav nekвds. Savukвrt sievu, ja tai naudas ir daudz ir derоgi тemt no

zemвkas kвrtas. Ar ironiju uzsver, ka manta ir tв, kas ir cilvзku prвtos.

“Un kвrtas nu mantkвre jauc!”

Un elзмijas beigвs izskan doma, ka labвk ir pavisam nepiedzimt рajв

pasaulз, bet ja esi piedzimis, tad вtrвk tiecies ar nвvi, jo kapв ir

tоkamвk nekв dzоvi baudоt.

Publijs Vergilijs Marons (70.-19.g.p.m.з.)

Dzimis Ziemeпitвlijв, brоvo iedzоvotвju zemвkajв slвnо. Viтa tзvs

pratis uzlabot savu materiвlo stвvokli un ieguvis zemes gabalu Mantujas

pilsзtas apkвrtnз. Mвcоjies Kremonв, Milвnв. Beigвs pвriet dzоvot uz Romu,

lai papildinвtos retorikв un zinвtnзs. No advokвta karjeras, kurai parasti

gatavojвs retoru skolas jaunie audzзkтi, nekas neiznвca. Vergilijam nebija

oratora dвvanu. Vergilijs jaunоbв jыsmoja par neirotiнu dzeju un rakstоja

liriskus dzejoпus “jaunajв” stilв, bet viтр cenрas tuvinвties Katullas

stilam, citз un pвrveido viтa dzejas. No Katulla mвcвs rыpоgo formas

apdari, no Lukrзcija dabas izjыtu un epikыrieрu mierоgвs dzоves un

pieticоbas ideвlus.

Pзc studijвm atgrieюas mвjвs. Tuva bijusi mierоgв lauku dzоve.

Vergilija zeme vзlвk tiek konfiscзta, bet pзc Mecenвta lыguma Vergilijs

tiek bagвtоgi atlоdzinвts.

Vergilijs pieslienas Mecenвta pulciтam. 50 gadu vecumв dodas uz

Grieнiju un Troju, lai savвktu materiвlus “Enоdai”, bet atpakaпceпв mirst.

No pirmajiem darbiem “Bukolikas”, “Ganu dziesmas”. Par paraugu тзmis

Teokrita idilles. Vergilijam gani ir tikai maskas. Vergilija eklogas

saistоtas ar aktuвliem notikumiem, tajвs skan tв laika politiskie motоvi.

I.eklogв divi gani Titirs un Milibijs sarunвjas. Nelaimоgais Milibijs

ir spiests atstвt savu zemes stыrоti, kas atdots Oktaviвna armijas

veterвniem. Viтр dodas ar kazu baru projвm un dzied bзdоgu dziesmu.

Savukвrt Titaram ir izdevies saglabвt savu оpaрumu un slavз dievu par viтa

laipnоbu.

Titara personв Vergilijs tзlo pats sevi, un te pirmo reizi ieskanas

Augusta slavinврanas motоvs. Ganu klusajв idillз iekпaujas laikmetоga

tematika, protests pret pilsoтu kariem, kuru dзп jвatstвj dzimtene.

IV.eklogai ir izteikti politisks raksturs. Vergilijs pareмoja “zelta

laikmetu” iestврanos pзc kвda bзrna piedzimрanas. Jautвjums par bзrnu

(kurр?) nav atrisinвts. Ekloga adresзta Asinijam Polionam.

V.eklogв gans Mopss dzied par jaunekпa Dafnida nвvi, bet Melnaks Mopsu

mierina un stвsta par Dafnida uzтemрanu dievu skaitв.

X.eklogв apdzied sava drauga Kornзlija Galla mоlas mokas.

Eklogu formu veido gleznaina daba. Eklogвs viss zied, viss ir dzоvоbas

spзka pilns.

Mecenвta ierosinвts Vergilijs raksta “Georgikas”.

“Georgikas” - pamвcoрa poзma par lauksaimniecоbas galvenajвm nozarзm

иetrвs grвmatвs.

I.grвmata stвsta par zemkopоbu (par augsni, arрanu, darba rоkiem).

II.grвmata stвsta par dвrzniecоbu (augu, koku audzзрanu, рнirтu

uzlaboрanu).

III.grвmata stвsta par lopkopоbu.

IV.grвmata stвsta par biрkopоbu.

Vergilijam lauku temats bijis пoti tuvs. Tas bija arо aktuвls

Oktiviвna valdорanas laikв.

“Gerogiku” pamatuzdevums bija radоt interesi par zemkopоbu,

propagandзt valdоbas plвnus.

“Georgikвs” Vergilijs atklвti cildina Oktaviвna reюоmu, jo рis darbs

ir viтam veltоts.

“Georgikвm” par pamatu noderзja Hesioda “Darbi un dienas”. Hзsiods

neslзpj zemnieku grыtоbas, bet Vergilijs idealizз to dzоvi.

Vergilijs domв, ka laimi var sasniegt baudot kluso dzоvi uz laukiem.

Katrв “Georgiku” grвmatв bez pamвcоbвm ir arо galvenвs atkвpes:

1. tзlainais pavasara apraksts.

2. Itвlijas cildinврana.

3. Oktaviвna slavinврana

4. mоts par Orfeju un Euridiki.

“Geordikвs” ir daudz lauksaimniecоbas, мeogrвfijas, astronomijas

terminu.

Рis zinвtniskums ir pilnоgi aleksandrieрu gaumз.

“Eneоda”

Darbs iesвkts 29.gadu vecumв, nav pabeigts. Pamatв mоts par trojieti

Eneju.

“Eneоda” rakstоta pзc Homзra “Iliвdas” un “Odisejas” parauga. Sastвv

no 12 grвmatвm un sadalвs divвs daпвs. Pirmajвs seрвs aprakstоtas Eneja

maldu gaitas lоdz nonвkрanai Latijв un tвs dzоvз dзvз par romieрu

“Odiseju”. Pзdзjвs 6 grвmatas veltоtas Eneja cотвm un varoтdarbiem Latijв,

dзvз par romieрu “Iliвdu”.

Eneja ieraрanвs Latijв pзc ilgiem klejojumiem pa zemзm un jыrвm

naidоgвs dievietes Junonas dзп. Par pilsзtas dibinврanu Latijв. Junona lolo

domu “likt Kвrtвgai valdоt pвr tautвm”. Tвpзc padzirdзjusi par Eneja domu

sagraut Kвrtвgu, viтa lыdz vзju dievu Eolu palaist vaпв vзjus un aizraut

Eneju. Jupiters mierina Eneja mвti Venзru, kas uztraucas par dзla likteni.

Enejs ierodas pie Kвrtвgas valdnieces Didonas, kas laipni uzтem Eneju un

rоko par godu dzоres. Enejs stвsta par dramatiskajiem piedzоvojumiem

ceпojumos.

Publijs Terencijs Afrs (ap190.g - 159.g.)

Afrs ir pieтemtais vвrds (Вfrikвnietis), dzimis Kвrtвgв. Romв viтр

nokпuvis no Вfrikas kв vergs un bijis kalps senatora Terencija Lukana mвjв.

Saimnieks ieinteresзjвs par apdвvinвto vergu, izglоto to un atlaiю brоvоbв.

Ternecijs uzturзjвs diюciltоgвs jaunatnes sabiedrоbв. Sarakstоjis 6

komзdijas, kuras visas ir saglabвjuрas. Grieнu oriмinвlu оpatnоbas

Terencijs saglabв labвk nekв Plauts. Viтa komзdijвs tв pat kв Menandra ir

mierоgas, bez bufenвdes, kustоgiem vergiem, kontikвm. Viтр nejauc romieрu

un grieнu dzоves оpatnоbas. Viтa lugas tвpat kв Menandra ir

aristokrвtiskas. Terencijs ir pвrвks par Plautu, rыpоga un dziпв raksturu

veidoрanв. Viтa personвюi raksturoti dziпi, iejыtоgi. Plauta komзdiju vergs

Terencija komзdijвs tiek atbоdоts malв. Savedзjs parвdвs tikai vienв lugв

“Brвпi”. Hetзras nav mantkвrоgas, pзrkamas. Attiecоbas мimenзs ir labas un

konflikti izceпas tikai pвrpratumu dзп.

“Brвпi” audzinврanas problзmas.

Dзmejam ir divi dзпi, Eshins un Ktзsifons. Ktзsifons dzоvo pie tзva uz

laukiem, bet Eshins pilsзtв pie tзva brвпa. Ktзsifonam nav daudz brоvоbas,

turpretо Eshоns dzоvo brоvi. Eshоons ielauюas savedзja mвjв un nolaupa

netiklu meiteni. Tзvs par to uzzinot, pвrmet brвlim, ka tas nav stingri

audzinвjis viтa dзlu. Bet vзlвk izrвdвs, ka Eshоns meiteni nav nolaupоjis

sev, bet gan savam brвlim Ktзsifonam pзc viтa lыguma. Pats Eshоns iemоlзjis

vienkвrрu, krietnu atзnieti, kuru grib precзt.

“Vоramвte” Пoti nopietna luga. Lоdzоga Menandra “Рноrзjtiesai”.

Jauneklis Pamfоls svзtkos izvaro godоgu meiteni Filumenti, novelk tai

gredzenu un uzdвvina hetзrai. Pзc tзva gribas apprec Filumeni. Bet viтi abi

nezin, ka viтi ir jau “tikuрies”. Pamfils aizmirst hetзru un iemоl sievu.

Viтр aizbrauc mantojuma darорanвs. Filemene atgrieюas pie saviem vecвkiem,

kur viтai piedzimst bзrns. Pamfils atgriezies ir пoti saрutis, bet

Filumenes mвte ierauga hetзras pirkstos Filumenes gredzenu un noskaidrojas,

ka Pamfils ir Filumenes bзrna tзvs. Baktida palоdz atjaunot мimenes laimi.

Komзdija ir пoti humвni varoтi - labvзlоga vоramвte un sievasmвte.

Terencija prologi vairs nav оsti libreti, tie veltоti literвrai

problemвtikai, aizstвv kontaminвcijas paтзmienu, noskaidro plaмiвta

jзdzienu, stвsta arо par savвm problзmвm: “Es esmu cilvзks, un nekas

cilvзcоgs man nav sveрs”.

Plauts (ap 254.- 184.g.p.m.з.)

Оstajв vвrdв Tits Maks, pieтemtais vвrds Plauts dzimis Umbrijв.

Pirmais pievзrрas komзdijai. no 21 lugas saglabвjuрвs 20. Viтa lugas ir

jaunatisko komзdiju pвrveidojumi. Plauts ir pвrveidojis grieнu lugas gan

pзc satura, gan formas. Menandra komзdijas ir izsmalcinвtвkas, nopietnвkas.

Plauts ir vienkвrрu пauюu rakstnieks, demokrвts. Viтa komзdiju centrв ir

vergs, pret kuru Plauts izturas ar simpвtijвm. Plauts maina grieнu

jaunatiskвs komзdijas sociвlo tendenci. Plauta darbos atspoguпojas pilsoтu

aktivitвte, optimisms, viтa varoтi ir enerмiski, neatlaidоgi. Piemзrojoties

skatоtвjam viтр pastiprina komiskos efektus, iestarpina jautru, piedauzоgu

bufanвdi. Plauts izmanto kontaminвcijas paтзmienus, saliedз divas lugas

vienв.

Страницы: 1, 2, 3, 4, 5, 6